Vai ņemt kredītu rēķinu samaksai ir slikta zīme?

Bērns, es savā mūžā redzējis, ka cilvēki ņem aizdevumus, lai samaksātu par elektrību vai siltumu. Tā ir kā ugunsgrēka dzēšana ar benzīnu - tu tikai pārceļ problēmu uz nākamo mēnesi, kad nāks kārtējais rēķins, un aizdevums vēl jāatmaksā ar procentiem. Ja tas notiek reizi pa reizei, nav jākaunas, bet, ja atkārtojas bieži, tad zīme skaidra - mājsaimniecības budžetā kaut kas nav līdzsvarā, un jāmeklē pastāvīgs risinājums, nevis tikai jāpārvieto nauda no vienas kabatas uz otru.

Zinu, ka tas izklausās pēc saprātīga glābšanas riņķa, bet patiesībā tu tikai pārsienat vecu brūci ar plāksteri, kas drīz vien nobirs. Kad es pats reiz paņēmu mazu aizdevumu, lai nomaksātu komunālos, nākamajā mēnesī man trūka vēl vairāk - tie procenti uzreiz apēda daļu no nākamās algas.

Ja paskatāmies uz šo situāciju no studenta skatpunkta, es domāju, ka tas ir kā aizņemties no rītdienas sevis, lai izdzīvotu šodien. No vienas puses, tas var būt pragmatisks risinājums, lai izvairītos no kavējuma maksām vai komunālo pakalpojumu atslēgšanas, kas tikai pasliktinātu situāciju. Bet no otras puses, es studiju laikā pamanīju, ka šāds solis bieži liecina par to, ka nav izveidots ārkārtas fondu vai ka ienākumi ir pārāk nepastāvīgi. Tas nav obligāti slikti, ja tas ir vienreizējs gadījums un tev ir skaidrs plāns, kā atmaksāt - piemēram, ja gaidi algu vai prēmiju. Taču, ja tas kļūst par ieradumu, tad jā, tas ir sarkans karodziņš, ka budžetā ir plaisa, kas jālabo, nevis jāpārklāj ar parādu.

Izšķirošais moments nav pats aizdevums, bet gan tā regularitāte un apmērs. Ja vienreiz gadā gadās neplānots izdevums un tu paņem nelielu summu, lai nesabojātu kredītvēsturi ar kavējumu, tas ir taktisks gājiens. Pavisam cita situācija ir tad, kad katru mēnesi kredīts sedz pamatvajadzības - tas ir signāls, ka tēriņi pārsniedz ienākumus un tu ej pa slidenu ceļu, kur procenti ātri vien apēd visu algas pieaugumu.