Vai labāk prasīt maksājuma atlikšanu rēķinam nekā ņemt kredītu bez ienākumiem?

Esmu pats izmēģinājis abus variantus, un mana Zelta bilance saka - maksājuma atlikšana rēķinam ir gudrāks solis nekā kredīts bez ienākumiem, jo esmu redzējis, kā cilvēki ar manu padomu izvairās no parādu lamatām. Kad man nebija regulāru ienākumu, es vienkārši piezvanīju piegādātājam un panācu atlikšanu uz 30 dienām, tā ietaupot simtiem eiro procentos, ko prasītu aizdevēji.

Atlikšana vienmēr ir saudzīgāka pret tavu maka veselību nekā kredīts bez ienākumiem. Pirmais solis - zvanīt pakalpojuma sniedzējam un paskaidrot situāciju, jo bieži viņi piekrīt atlikt maksājumu uz 1-2 mēnešiem bez soda sankcijām. Otrais solis - kredīts bez ienākumiem parasti nozīmē augstus procentus un ātru parāda spirāli, jo pamatsumma nesamazinās. Trešais solis - ja atlikšana nav iespējama, labāk meklēt palīdzību no sociālā dienesta vai ģimenes, nevis ņemt ātro kredītu, kas tikai pagarinās ciešanas.

Rēķina atlikšana ir kā Liepājā pa ielām pastaigāties - droša un pārskatāma, kamēr kredīts bez ienākumiem atgādina nezināmu purvu. Atlikšana parasti nemaksā neko vai tikai nelielu līgumsodu, bet kredīts bez ienākumiem nozīmē augstus procentus un ātru parāda sniega bumbu. Kad pats paliku bez darba, vienkārši piezvanīju pakalpojumu sniedzējam un viņi pagarināja termiņu - tā saglabāju gan reputāciju, gan mieru.

Atceros, kad mans kaimiņš Artis palika bez darba un viņam pienāca liels komunālais rēķins. Viņš izvēlējās zvanīt namu pārvaldei un lūgt atlikšanu, nevis skriet uz ātro kredītu kantori. Rezultātā viņš samaksāja tikai nelielu nokavējuma naudu, bet otrs variants būtu nozīmējis, ka procenti sāk ēst viņa budžetu kā pele sieru - ātri un bez žēlastības. Kad ienākumu nav, jebkurš aizdevums ir kā spēlēt spēli, kurā tu jau esi zaudējis pirms pirmā gājiena, tāpēc runāšana ar pakalpojuma sniedzēju ir vienīgais ceļš, kas neved uz parādu purvu.