Vai labāk maksāt kaut mazliet, ja visu summu nevaru?

Zinu no pieredzes - pilnīgi noteikti maksā kaut ko, pat ja tā ir tikai minimāla summa. Katrs eiro, ko iemaksā, ir kā sargs, kas neļauj procentiem uzkrāties un parādam izaugt līdz galvas reibinošiem apmēriem. Es pats esmu bijis situācijā, kad maksāju tikai 20 eiro mēnesī, un tas man deva mieru, ka neesmu pilnībā pametis kredītu likteņa varā.

Tas ir viens no izplatītākajiem mītiem, ka minimālie maksājumi tevi glābj - patiesībā tie bieži vien sedz tikai procentus, un pamatparāds paliek gandrīz neskarts. Ja maksāsi kaut mazliet, pārliecinies, ka tā summa vismaz pārsniedz uzkrātos procentus par periodu, citādi tu tikai pagarini savas ciešanas un palielini kopējās izmaksas. Labāks risinājums var būt saruna ar kreditoru par restrukturizāciju vai maksājumu atlikšanu, nevis simboliska summa, kas rada viltus drošības sajūtu.

Maksāt kaut mazliet ir prātīgāk nekā nemaksāt nemaz, bet tas ir kā apstādināt asiņošanu ar pirkstu - problēmu tas neatrisina, tikai palēnina. Es uzskatu, ka pat 5 eiro mēnesī pasargā no kavējuma procentiem un kredītvēstures bojāšanas, kamēr meklē reālu risinājumu - piemēram, papildu darbu vai izdevumu griešanu līdz kaulam.

Skaidrs, ka naudas nepietiek, bet tā daļējā maksāšana bieži vien ir kā velns, kas slēpjas sīkumos - tu domā, ka dari labi, bet patiesībā tikai baro procentu briesmoni. Manuprāt, pirms ķerties pie simboliskām summām, labāk izsaki kreditoram priekšlikumu par maksājumu grafika maiņu - ja viņi redz, ka tu vispār maksāt nespēj, viņi var piekrist samazināt procentus vai pat norakstīt daļu parāda. Citādi tu vienkārši iepērc laiku, bet parāda kalns tikai aug.

Tava doma ir pareiza - katrs eiro, ko samaksā, ir solis pareizā virzienā, bet es tev pateikšu, kāpēc tas ir vēl svarīgāk, nekā šķiet. Daļēja maksāšana ne tikai aptur soda procentu sniega bumbu, bet arī parāda kreditoram, ka tu neesi pazudis - tu esi plānā un cīnies. Es savā pieredzē redzējis, ka cilvēki, kas maksā kaut 10% no parāda, bieži vien iegūst iespēju pārrunāt atlikšanu vai pat daļēju norakstīšanu, jo kreditors redz iniciatīvu.