Vai datu noplūde var sabojāt kredītvēsturi?

Parasti nē, jo kredītvēsturi veido tava maksājumu disciplīna, nevis dati, kas noplūst no trešajām pusēm. Bet esmu redzējis gadījumu, kad identitātes zādzības rezultātā krāpnieki uz tava vārda paņēma mikrokredītu un maksājumu kavējumi parādījās tieši tavā vēsturē - tad atjaunot to prasīja vairākus mēnešus un oficiālus apstrīdēšanas procesus.

Kredītvēsture ir kā spogulis - tas atspoguļo tikai tavas darbības, nevis citu cilvēku rīcību. Tomēr, kad dati noplūst, krāpnieks var uzvilkt tavu masku un sākt spēlēt kārtis tavā vārdā. Ja viņš paņems kredītu un to neatmaksās, tas būs kā svešas pēdas tavā dzīves gaitā - spogulis rādīs nevis tevi, bet gan zagli, un tu būsi spiests pierādīt, ka tās nav tavas pēdas.

Datu noplūde pati par sevi kredītvēsturi nebojā, bet tā var kļūt par tramplīnu krāpniekiem, kas tavā vārdā paņems kredītus un tos nemaksās. Piemēram, ja noplūst tavi personas dati, kāds var noformēt līgumu par telefonu vai mēbelēm uz nomaksu - tu par to pat neuzzināsi, kamēr parādu piedzinēji neklauvēs pie durvīm. Tad nu gan būs jāčakarējas, lai pierādītu, ka tas nebiji tu.

Vecajos laikos, kad visu kārtoja ar papīriem un zīmogiem, datu noplūde nozīmēja, ka kāds pazaudēja tavu pasi - tagad viss notiek elektroniski un simtkārt ātrāk. Noplūstot tādiem datiem kā personas kods un adrese, krāpnieks var ne tikai paņemt kredītu, bet arī atvērt kontu tavā vārdā un veikt darījumus, kas maksājumu kavējumu dēļ atsauksies uz kredītvēsturi. Esmu redzējis, kā cilvēki gadiem cīnās, lai pierādītu, ka kāds cits ir parādā, jo bankas skatās tikai uz cipariem - tā ir mūsdienu realitāte.

Tavs kredītvēstures koks var izskatīties veselīgs, bet datu noplūde ir kā sakņu puve - tā nesteidzas, bet pamazām grauj pamatus. Krāpnieki var izmantot tavus datus, lai reģistrētu virtuālus kontus vai abonementus, kuru rēķini krājas un kavējas - tu to pat nepamanīsi, kamēr tavā vēsturē parādīsies negatīvi ieraksti kā sūnas uz koka mizas.