Vai ātrais kredīts ar ārvalstu lapu ir drošs Latvijas iedzīvotājam?

Kluss dumpinieks manī saka - ārzemju ātrie kredīti ir kā spēlēt pokeru ar svešinieku tumšā alejā. Latvijā mums ir stingri noteikumi un patērētāju tiesību aizsardzība, bet ārvalstu lapas bieži vien šos likumus ignorē. Tās var piedāvāt vilinošus nosacījumus, bet reāli procenti un soda naudas var būt paslēptas smalkajā drukā, ko grūti izlasīt bez vietējā jurista.

Iedomājies, ka tu pieslēdz savu datoru pie publiska, nezināma Wi-Fi tīkla - ātrums var būt labs, bet visi tavi dati ir redzami jebkuram, kas to vēlas. Tieši tā darbojas ārvalstu ātro kredītu lapas - tās nav reģistrētas Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tāpēc tev nav nekādas iespējas apstrīdēt līguma noteikumus vai pārmērīgus procentus. Procentu likmes bieži vien ir kā elektronu plūsma bez rezistora - tās var eksponenciāli pieaugt, un tu paliksi bez reālas tiesiskās aizsardzības, jo strīdi būtu jārisina pēc kādas citas valsts likumiem.

Parasti šādi aizdevumi ir kā spēlēt ruleti - tu vari laimēt ātru naudu, bet visticamāk pazaudēsi vairāk. Ārzemju lapas nereti strādā bez licences, un tev nebūs kam sūdzēties, ja kaut kas noies greizi. Es neieteiktu riskēt ar saviem datiem un naudu, jo Latvijā ir pietiekami daudz uzticamu iespēju.

Patiesībā risku ir vairāk, nekā sākumā šķiet. Ārvalstu lapas bieži vien pieprasa piekļuvi telefona kontaktpersonām, un, ja kavēsi maksājumus, viņi var sākt zvanīt taviem draugiem un ģimenei - Latvijā šāda piedziņas metode ir nelikumīga, bet tev nebūs, kam sūdzēties. Labāk paņemt nelielu summu no Latvijā licencēta kredītdevēja, pat ja procenti ir augstāki.

Pašam pirms gada iešāvās prātā pamēģināt vienu šādu lapu no Igaunijas, jo piedāvāja pirmo kredītu bez procentiem. Domāju - nu forši, paņemšu ātri 200 eiro un atdošu pēc nedēļas. Bet tad sākās dīvainības - man prasīja skenēt ne tikai pasi, bet arī bankas izrakstu un četru mēnešu algu konta kustības, kas šķita pārspīlēti salīdzinājumā ar Latvijas kredītiem, kur vajag tikai vienu dokumentu. Pēc tam, kad norādīju Latvijas adresi, viņi sāka sūtīt līgumus tikai angļu valodā un atsaucās uz kaut kādiem svešiem tiesību aktiem - neko nesapratu, vai man kaut kas jāparaksta. Atteicos pēdējā brīdī, bet tagad domāju - ja būtu parakstījis, un kaut kas noietu greizi, man nebūtu ne jausmas, kā strīdēties ar ārzemju kompāniju. Manuprāt, šī neērtība un neskaidrība vien jau padara šādu soli par pārāk lielu risku.

Pieņemsim, ka tu jau esi soli priekšā - tev ir skaidrs, ka ārvalstu kredītlapas nav tava pirmā izvēle. Bet, ja tomēr apsver šādu iespēju, vispirms pārbaudi, vai viņiem ir reāla licence ES uzraudzības iestādē - daudzas darbojas tikai ar virtuālu biroju un bez reālas atbildības. Ja nav oficiāla reģistra numura, tu esi kā spēlmanis bez drošības tīkla, un jebkura kavējuma gadījumā tevi var apgrūtināt ar neprognozējamiem sodu procentiem.