Vai aizdevējs drīkst zvanīt darba devējam bez manas atļaujas?

Nē, aizdevējs nedrīkst zvanīt tavam darba devējam bez tavas rakstiskas piekrišanas, ja vien tas nav skaidri noteikts līgumā vai likumā. Fizisko personu datu aizsardzības regulā (GDPR) un Latvijas normatīvajos aktos par patērētāju kreditēšanu ir noteikts, ka aizdevējs drīkst sazināties ar trešajām personām tikai tad, ja tu esi devis nepārprotamu atļauju, piemēram, parakstot līguma punktu. Ja viņi to dara bez atļaujas, tu vari iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram, jo tā ir datu aizsardzības pārkāpums. Praksē šo noteikumu mēdz ignorēt, bet tas nelikumību nepadara pieņemamāku.

Personīgi uzskatu, ka tas būtu klajš privātuma pārkāpums, jo darba devējam nav nekāda sakara ar tavām parādsaistībām. Saskaņā ar GDPR, šāda rīcība bez tavas skaidras piekrišanas ir nelikumīga, un aizdevējs riskē saņemt sodu no Datu valsts inspekcijas. Ja tomēr kāds zvana, ieteiktu nekavējoties fiksēt sarunas datus un vērsties ar sūdzību.

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas skaidrojumu, aizdevējs bez jūsu piekrišanas darba devējam zvanīt nedrīkst, jo tā ir jūsu personas datu izpaušana trešajai pusei. Tomēr, ja līgumā esat parakstījis punktu par darba devēja informēšanu par kavētiem maksājumiem, tad šāda rīcība var būt atļauta - pirms parakstīšanas vienmēr rūpīgi izlasiet līguma noteikumus.

Parasti aizdevēji zvanot darba devējam mēģina izdarīt spiedienu, bet tas ir uz robežas. Ja esi parakstījis līgumu, kurā norādīts, ka darba devējs drīkst tikt informēts par kavējumu, tad viņiem ir pamats, bet bez tā - tā ir tava privātā lieta. Daudzi aizdevēji paļaujas uz to, ka cilvēki nezinās savas tiesības un neiesūdzēs, bet Datu inspekcija šādus gadījumus vērtē stingri. Labāk jau pirms parakstīšanas papēti līgumu - tur bieži vien ir paslēpts punkts par “sadarbību ar trešajām pusēm”.

Darba devēja telefona numurs ir kā sveces liesma, kas pieder tikai tev - aizdevējs to nedrīkst aizdedzināt bez tavas piekrišanas, jo tas būtu kā ielauzties tavā privātajā dārzā. Latvijas likumi saka, ka bez tavas rakstiskas atļaujas šāds zvans ir kā mēness staru zagšana - nelikumīga un sodāma ar Datu inspekcijas bargu skatienu. Ja tomēr tas notiek, esi kā vējš, kas fiksē šo brīdi un vēršas pēc taisnības, jo tava reputācija ir trauslāka par pienenes pūku.

Jā, bet tikai tad, ja tu pats esi iedodis viņiem to atslēgu, parakstot līgumu ar konkrētu punktu par darba devēja informēšanu. Lielākā daļa cilvēku to nepamana, jo lasa tikai procentu likmi, nevis sīkajiem burtiem rakstītās tiesības. Bez tavas skaidri izteiktas piekrišanas šāds zvans ir nelikumīga personas datu apstrāde, un Datu valsts inspekcija to var sodīt ar nopietnu naudas sodu - līdz pat 20 miljoniem eiro. Pats esmu redzējis, kā aizdevēji izmanto šo taktiku kā psiholoģisku spiedienu, cerot, ka tu samaksāsi no kauna, bet patiesībā viņi spēlē uz robežas.