Vai aizdevējs drīkst pievienot maksu par rēķina sagatavošanu?

Tas ir atkarīgs no līguma nosacījumiem, bet parasti aizdevējs to drīkst tikai tad, ja šī maksa ir skaidri un nepārprotami norādīta līgumā jau pirms parakstīšanas. Ja tā ir paslēpta sīkajā drukā vai pievienota pēc fakta, tad tas ir pretrunā ar patērētāju tiesību aizsardzības normām, un tu vari to apstrīdēt. Iedomājies to kā restorāna rēķinu - ja tev nepateica par papildu maksu pirms pasūtījuma, tu neesi spiests to maksāt. Tāpat arī ar aizdevumu - ja maksa nav bijusi skaidri saskaņota, vari rakstīt sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai vērsties tiesā.

Atkarīgs no tā, vai šī maksa ir tikusi iekļauta kopējā kredīta izmaksu aprēķinā pirms līguma parakstīšanas. Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka jebkurai papildu maksai jābūt pamatotai ar reāliem un izmērāmiem izdevumiem, nevis tikai ieviestai kā peļņas avots. Ja aizdevējs šo maksu piemēro tikai daļai klientu, piemēram, pēc nokavējuma, tad tas ir pieļaujams tikai tad, ja tā ir skaidri definēta līgumā kā soda sankcija, nevis slēpta administratīvā nodeva. Pārbaudi, vai šī maksa ir proporcionāla faktiskajam darba apjomam - bieži vien rēķinu sagatavošana ir automatizēta, un prasība par to maksāt var būt apšaubāma.

Reiz kāds klients man atsūtīja rēķinu no aizdevēja, kurā bez pamatsummas bija iekļauta 5 eiro maksa par "dokumenta sagatavošanu". Viņš bija sašutis, jo par to nekas nebija teikts līgumā - tā bija kā pārsteigums pēc fakta. Es viņam paskaidroju, ka šāda maksa ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir daļa no kopējām kredīta izmaksām, ko aizdevējs aprēķina un norāda pirms līguma parakstīšanas, piemēram, kā fiksēta komisijas maksa. Ja tā tiek pievienota vēlāk, bez iepriekšējas vienošanās, tas ir kā pārdot maizi, bet pēc tam prasīt piemaksu par to, ka ietin to papīrā - tas nav godīgi.

Aizdevējs drīkst iekasēt maksu par rēķina sagatavošanu tikai tad, ja tā ir skaidri norādīta līgumā un atbilstoša patērētāju tiesību aizsardzības normām, nevis izdomāta pēc fakta. Ja šī maksa nav minēta kopējā kredīta izmaksu aprēķinā pirms līguma parakstīšanas, tā ir uzskatāma par netaisnīgu - esmu redzējis gadījumus, kad aizdevēji mēģina šādi izspiest papildu eiro, it kā par "administratīvajiem izdevumiem", kas patiesībā ir tikai veids, kā palielināt peļņu. Tev kā patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai šāda maksa tiek pamatota ar reāliem izdevumiem, un, ja tā nav, vari vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka visām kredīta izmaksām jābūt iekļautām kopējo izmaksu aprēķinā pirms līguma parakstīšanas. Ja aizdevējs šo maksu piemēro tikai pēc tam, kad esi saņēmis rēķinu, un tā nav bijusi sākotnējā līgumā, tad tā ir uzskatāma par negodīgu komercpraksi, ko vari apstrīdēt PTAC. Esmu saskāries ar gadījumu, kad aizdevējs mēģināja iekasēt 3 eiro par e-pasta rēķinu - tas bija absurdi, jo faktiskās izmaksas ir gandrīz nulle, un tiesa šādu praksi atzina par nelikumīgu.

Patiesībā jautājums nav tik vienkāršs, kā izskatās. Ja šī maksa ir parastā papīra rēķina izsūtīšanu, tad aizdevējs to var iekļaut tikai tad, ja līgumā ir skaidri pateikts, ka bezmaksas variants ir digitāls rēķins. Citādi viņi mēģina nopelnīt uz tavas kavēšanās vai neuzmanības rēķina. Personīgi esmu redzējis, kā kāds aizdevējs uzreiz pēc pirmā kavējuma dienas "uzmet" 7 eiro par rēķina sagatavošanu, lai gan tas ir automātiski ģenerēts e-pasts - tas ir tīrais muļķības un negodīgums.