Ko darīt, ja parādu piedziņa neliek mieru?

Pārslēdz komunikāciju uz rakstisko formu tikai - e-pasts vai vēstules. Tas rada pierādāmu datplūsmu. Nekad neatbildi uz zvaniem. Pārbaudi, vai parāds nav noilgums (3 gadi no pēdējā maksājuma vai atzīšanas), un, ja ir, nosūti oficiālu iebildumu par piedziņas pārtraukšanu.

Atceros vienu gadījumu, kad klients bija pilnībā pārliecināts, ka parāds jau sen noilgis, bet parādu piedzinēji turpināja zvanīt. Izrādījās, viņš reizi gadā bija atbildējis uz viņu e-pastu, kas saskaņā ar likumu tiek uzskatīts par parāda atzīšanu un atjauno noilgumu. Pirmais solis ir pārtraukt jebkādu saziņu - neatbildi ne uz zvaniem, ne īsziņām, ne e-pastiem, un noteikti neveic nekādus, pat simboliskus maksājumus, jo tas viss atjauno trīs gadu noilguma termiņu. Otrkārt, pārbaudi, vai parāds nav pārdots kādai trešajai pusei bez pienācīga paziņojuma - tas ir biežs pārkāpums, un, ja tā noticis, tev ir tiesības pieprasīt piedziņas pārtraukšanu ar rakstisku iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Personīgi esmu nonācis situācijā, kad piedzinēji zvanīja pat desmit reizes dienā, un sapratu, ka klusēšana ir labākais ierocis. Neatbildēt uz zvaniem ir pamats, bet vēl svarīgāk ir nosūtīt viņiem rakstisku pieprasījumu pārtraukt saziņu un pārcelt to uz oficiālu adresi. Ja viņi turpina traucēt, tas ir nelikumīgs psiholoģiskais spiediens, un tu vari iesniegt sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā - es to izdarīju, un zvani mitējās pēc nedēļas.